osteopatijaberniem - Raksti

Paaugstināts muskuļu tonuss zīdaiņiem: cēloņi, simptomi, ārstēšana

Sat, 20 Feb 2016 07:18:00 +0000

Medicīnas statistika parāda, ka deviņiem no desmit zīdaiņiem ir izmainīts muskuļu tonuss, parasti tas ir paaugstināts.
Jaundzimušo muskuļu stāvokli var ietekmēt pastiprināta atsevišķu galvas smadzeņu centru darbība, kuri atbild par muskuļu tonusu.
Muskuļu hipertonusu var ietekmēt sekojoši faktori: smadzeņu audu bojājums grūtniecības laikā, ko izraisa lietotie medikamenti, pārslimotās vīrusu saslimšanas, smēķēšana, grūtas, ilgas vai straujas dzemdības, paaugstināts intrakraniālais spiediens zīdainim.
Kakla, plecu joslas, roku muskuļu tonusu var paaugstināt zīdaiņa nepareiza pacelšana un nolaišana uz horizontālas virsmas, stipra un bieža barības atgrūšana.
Rumpja un kāju muskuļu hipertonuss rodas, ilgstoši nēsājot zīdaini asimetriskā pozā; guļot un barojot tikai no vienas puses. Pastiprināta vēdera pūšanās un kolikas var izraisīt kāju muskuļu palielinātu sasprindzinājumu.
Simptomi paaugstinātam muskuļu tonusam:

embrija poza, galva atliekta uz aizmuguri
rokas piespiestas pie ķermeņa, elkoņi saliekti, plaukstas saspiestas dūrītēs
rokas iztaisnotas gar sāniem
kājas gūžu locītavās saliektas, pēdas ieņem pusmēness formu
līdz divu mēnešu vecumam ļoti labi notur galvu
līdz divu mēnešu vecumam periodiskas velšanās epizodes
guļot uz muguras ķermenis ieņem pusmēness formu
galva visu laiku noliekta vai pagriezta uz vienu pusi

Paaugstināts muskuļu tonuss zīdaiņiem var veicināt psihomotorās attīstības aizturi. Tāpēc vecākiem ir laicīgi jāpamana iepriekšminētos hipertonusa simptomus un jāvēršas pie neirologa, lai saņemtu atbilstošu terapiju.
Zīdaiņu osteopātiskā ārstēšana dod ļoti labu efektu muskuļu hipertonusa mazināšanai. Lai noteiktu paaugstinātā muskuļu tonusa cēloņus, osteopāts sākumā izmeklē bērna galvu, mugurkaulu, vēderu un locītavas, pēc tam veic korekciju( 30-40 min, procedūras ilgums ir ļoti individuāls), bērnam ārstēsanas process nav sāpīgs un parasti pietiek ar 1-2 procedūrām.

Bērns staigājot liek pēdas uz iekšu. Ko iesākt?

Thu, 04 Feb 2016 18:11:00 +0000

Pēdu likšana uz iekšu jeb "lāča" gaita ir ļoti izplatīta bērnu vidū, tā ir otra biežākā vecāku sūdzība pēc mugurkaula deformācijas un stājas traucējumiem. Visbiežāk šādu gaitu novēro līdz trijiem gadiem, bet tā var saglabāties arī līdz 8 gadu vecumam. Kas izsauc "lāča" gaitu bērnam.

Augšstilba kaula savērpe jeb torsija - augšstilba kakliņa un locītavas galviņas pagriešanās attiecībā pret distālās daļas frontālo plakni. Piedzimstot gūžas kakliņš veido 40° leņķi jeb gūžas locītavas galviņas anteversiju, kura pakāpeniski samazinās līdz pieauguša cilvēka normai - 10° anteversijai, šis process var turpināties līdz 9 gadu vecumam. Anteversijas pakāpe nosaka gūžas kaula, pēdas iekšējās rotācijas lielumu

Šo bērnu gaita ir neveikla, tie bieži krīt un paklūp, mīl sēdēt w - pozā, no kuras pēc iespējas vajadzētu izvairīties, jo tāveicina gūžas locītavas iekšējo rotāciju. 99% gadījumu bērnam sasniedzot pusaudža vecumu anteversijas leņķis samazinās un pēdas gaitas laikā vairs netiek liktas uz iekšu.

Apakšstilba kaula savērpe jeb iekšējā torsija, kas kombinējas ar o kājas deformāciju. Līdz 3 gadu vecumam stāvoklis normalizējas, apakšstilba lielkauls ieņem ārējās torsijas 20 - 30° pozīciju.

Pēdu likšanu uz iekšu rada pēdas kaulu nepareizs stāvoklis - metatarsālo kaulu addukcija jeb nobīde uz iekšu.

Fizioterapeits izvērtēs Jūsu bērnu un noteiks vai pēdu likšana uz iekšu nāk no gūžas locītavas, apakšstilba vai pēdas. Praksē pielietoju tehnikas, kas atbrīvo kājas kaulu sasprindzinājumu, uzlabo kustīgumu mīkstajos audos, līdzsvaro iegurni un mugurkaulu. Tas var paātrināt gaitas uzlabošanos un organisma paškorekcijas procesus.

Aizcietējumi zīdainim

Fri, 22 Jan 2016 17:37:00 +0000

Aizcietējums - problēma, kas var parādīties jebkurā vecumā, arī zīdaiņu vecumā. Tiek uzskatīts, ka aizcietējums ir visizplatītākā kunģa - zarnu trakta problēma bērna vecumā. Zīdainim vēdera izejas biežumu un konsistenci nosaka barošanas veids. Jaundzimušajam, kas tiek barots ar krūti, vēdera izejas biežums var sakrist ar barošanas reizēm, t.i., 2 - 4 - 5 reizes diennaktī. Fēces ir mīkstas un dzeltenas krāsas. 4 - 6 mēnesī, kad uzsāk mākslīgu piebarošanu, fēces kļūst cietākas , vēdera izejas biežums ir 1- 2 reizes dienā. Ja vēdera izeja ir retāka kā 1 reizi dienā un pēc 6 mēnešu vecuma 3 reizes nedēļā un retāk, tad var runāt, ka zīdainim ir aizcietējums. Aizcietējums ir arī tajos gadījumos, ja vēdera izejas biežums ir atbilstošs vecumam, bet katra defikācija notiek ar spiešanos, raudāšanu, fēces ir sīki fragmentētas, cilindrisku formu.

Ir hipotēze, ka aizcietējumu problēmu zīdaiņiem rada nespēja koordinēt intrabdominālā spiediena pieaugumu un iegurņa muskuļu relaksāciju. Problēmas ar vēdera izeju var izsaukt dzemdību trauma, somatiskas disfunkcijas galvaskausā, mugurkaula skriemeļos, krusta kaulā, gremošanas sulu traucēta izdale (žults, aizkunģa sulas) 12 - pirkstu zarnā, resnās un tievo zarnu gludās muskulatūras paaugstināts tonuss. Šajos gadījumos labus rezultātus dod osteopātiska ārstēšana.
Mājas apstākļos var uzlabot vēdera izeju sekojošā veidā:
Plaukstu saliec laiviņā, maigi iegremdē to kreisajā vēdera pusē, tuvu zarnukaulam, fiksējot resnās zarnu un nedaudz to iestiepjot virzienā uz labo plecu. Uzdevums - noturēt roku šajā pozīcijā, kamēr bērns veic spontānas kustības ar kājām, līdz plauksta sajūt šī reģiona audu atbrīvošanos.

Otrs paņēmiens kā atbrīvot vēderu, kad plaukstu uzliek šķērsām uz zīdaiņa vēdera, tā, lai tā aptvertu visu vēderu. Maigi iegremdējot plaukstu audos, novērtē kurā daļā ir jūtams lielāks sasprindzinājums. Viegli pagriežot plaukstu pulksteņrādītāja virzienā, līdz sajūt barjeru kustībai, plaukstu griež pretēji pulksteņrādītājam līdz barjerai. Plaukstas kustību veic līdz atslābst sasprindzinātās vēdera daļas. Masāžas kustības nedrīkst traucēt zīdaiņa kustībām un elpošanai.

Lai vēders procedūras laikā labāk atslābtu, būtu vēlams pieturēt abas kājiņas no apakšas saliektā pozīcija. Ar zīdaini strādājam starp ēdienreizēm, citādi darbības ap vēderu var veicināt atgrūšanu.
Ja augšminētie pasākumi nedeva vēlamo efektu, tad būtu vēlams griezties pie osteopāta, jo iespējams problēma ir galvaskausā vai mugurkaulā, kuru radījusi pēcdzemdību trauma. Varbūt būs nepieciešama specifiska iekšējo orgānu atbrīvošana. Ja problēma ir saistīta ar grūtām dzemdībam, tad parasti ir nepieciešamas 1-2 osteopātiskas procedūras.

Zarnu kolikas zīdainim

Sun, 10 Jan 2016 15:37:00 +0000

Zarnu kolikas ir bieža parādība bērniem zīdaiņa vecumā. Pēc statistikas to var novērot katram ceturtajam zīdainim.Zarnu kolikas simptoms ir ilgstoša zīdaiņa raudāšana, kas ilgst līdz pat 3 stundām un var turpināties vairākas nedēļas un mēnešus. Ārsti zarnu kolikas izskaidro ar zīdaiņa kunģa - zarnu darbības traucējumiem, nenobriedušu gremošanas sistēmu, tranzistoru disbakteriozi.

Zarnu kolikas zīdaiņiem osteopātijā tiek saistīta ar dzemdību traumu, kas izmaina audu ritmu, izsauc galvaskausa deformācijas, smadzeņu apvalku sasprindzinājumu un hipoksisku nervu sistēmas bojājumu.

Bērna galva un augšējie kakla skriemeļi dzemdību laikā saņem mehānisku spiedienu ejot cauri dzemdību ceļiem.

No osteopātiskā viedokļa traumatiskas ir ilgstošas dzemdības, priekšlaicīga augļūdens izlīšana un kā sekas ilgstoša augļa bezūdens periods, zīdaiņa galvas saspiešana dzemdību laikā, dzemdību stimulācija (peridurāla stimulācija), ātras dzemdības.

Dzemdību traumas simptomi: zarnu kolikas, auss infekcijas, zīšanas un rīšanas traucējumi, barības atgrūšana un vemšana.

Zarnu koliku cēlonis bieži ir pakauša kaula (pakauša kaulu kondiļu, cipars 2) un galvas pamatnes kaulu (deniņu kaula pakauša šuve, jugulārā atvere, cipars 1) kompresija. Caur šīm struktūrām iet nervi, kas atbild par gremošanas sistēmas normālu darbību (klejotājnervs - tā kairinājums izsauc pastiprinātu siekalu izdali un gļotu sekrēciju, bronhu un trahejas spazmu, paaugstinātu tonusu un spastiku gremošanas sistēmā; mēles - rīkles un zemmēles nervs regulē zīšanas un rīšanas funkcijas.

Lai uzlabotu bērna pašsajūtu, vecākiem iemācu veikt pareizu vēdera masāžu. Masāža palīdzēs gāzēm vienmērīgi sadalīties pa zarnu traktu un izvadīties ārā, tādējādi mazinot spiediena sajūtu zarnu sieniņā, kas rada sāpes un diskomfortu bērnam. Ja, tomēr masāža nedod jūtamu efektu, tad būtu vēlams pielietot osteopātisku ārstēšanu.

Osteopātiska zīdaiņu ārstēšana var palīdzēt, ja novēro neregulāru vēdera izeju (normā vēdera izeja ir pēc katras barošanas, bet ne retāk kā 1- 2 -3 reizes diennaktī), zīšanas traucējumus, barības atgrūšanu, vēdera uzpūšanos, paaugstinātu muskuļu tonusu.

Galvas deformācija zīdainim

Fri, 20 Nov 2015 11:27:00 +0000

Dzemdību laikā bērna galva, sevišķi pakauša kauls, izjūt lielu slodzi, jo pirmā iet cauri dzemdību ceļiem. Pakauša kaula un pirmā skriemeļa rajonā atrodas asinsvadi un nervi, kurus var saspiest dzemdību procesā un radīt virkni simptomu:

apgrūtināta zīšana, rīšana
bieža atgrūšana, žagošanās
paaugstināts tonuss plecos un rokās
aizcietējumi

Bērna nepareiza guļa dzemdē, ja mātei ir dzemdes mioma vai iedzimta deformācija, kā arī vairākaugļu grūtniecība var izsaukt vēl nenobriedušā bērna galvaskausa deformāciju.

Galvas deformācijas veidi (blakus fotogrāfija pēc osteopātiskas ārstēšanas):

Plagiocefālijas deformācijas formai raksturīga asimetrija: viena pakauša daļa vairāk saplacināta, bet otra izbīdīta uz āru. Bieži to novēro arī pieres kaulam. Tas kombinējas kopā ar asimetrisku ausu novietojumu.

Brahicifālijas deformācijas gadījumā var redzēt saplacinātu pakausi.

Neārstēta galvas deformācija, bērnam paliekot vecākam, var izsaukt:

kavētu psihomotoro attīstību
problēmas ar runu
dzirdes traucējumus
redzes traucējumus

Osteopātiskas ārstēšanas efektivitāte ir atkarīga no deformācijas pakāpes un, cik savlaicīgi bērns ir atnācis pie osteopāta. Vecākiem jāņem vērā, ka galvas formu var izmainīt līdz 1 gada vecumam, jo bērnam paliekot vecākam, atsevišķos galvaskausa savienojumos notiek skrimšļa pārkaulošanās.

Photos taken from www.plagiocefalia.com